Pa ielu klusējot Tu ej un mani ieraugot
Tu mazliet atkāpies , kāpēc
Vai vakardienas mazais pārpratums Tev šodien
Vēl ilgi sāpēs
Tavs skatiens tramīgais kā jautājums par to kā mums ar
Tevi turpmāk būs
Vai tomēr labāk būs, ka ielas abās pusēs mūs
Dzīves vēji pūš
Piedz;
Un kāpēc tā
Rūgts mutē kāpj
Un sirdī mazliet sāp
Tu pagriezies
Un tad ej,
Starp mums vairs nav nekā
Un it kā zinādamas debesis par abiem mums
Ar lietus as`rām skumst
Pat ielu laternas man liekas, ka šai brīdī tumst
Un atņem gaismu jums