1. Viegli mani žagi rāva,
Tālu mani pieminēj,
Skauģīts manim nevēlēja
Ne dziedāt, gavilēt.
2. Ko ļautiņi dabūjati
Ap manīmi runādami,
Mani prieki, manas bēdas,
manas kaites, nopūtiņas,
3. Maigu miegu es gulēju
Uz tautieša rociņāmi,
Tur aizmirsu visas bēdas,
visu ļaužu valodiņas
-Dievam tika, ļaudīm žēl
-Ka mēs mīļi dzīvojam
-Dievam tika, ļaudīm žēl
Piedziedājums:
Es bij dzelžu cilvēciņš
Man tērauda dvēselīte
Es iztriekšu velna māti
Pa mazāmi durtiņāmi
-Visi ceļi ugunīm
-Visi meži atslēgām
-Ja Dieviņis palīdzēs
-Es grib tiem cauri tikt
Piedziedājums:
Es
bij dzelžu cilvēciņš
Man tērauda dvēselīte
Es iztriekšu velna māti
Pa mazāmi durtiņāmi
Runātāj, cilvēciņ!
Tu jau manu gājumiņu
Sen gadiņus aprunāji
Es jau Tevi sen zināju