Vakars kluss un maigs
Saule jūrā grimt jau sākusi
Iedegts lukturis kā kaut ko gaida
Durvīs smaidot māte nākusi
Piestājam pie veciem koka vārtiem
Iznāk tēvs ar māti pretī mums
Sveicinoties mazliet skumji paliek
Rit pār vaigiem mātei asaras
Piedz.
Nedaudz tuvāk māt
Pieglaudies man klāt
Lai it viss i atkal tā kā senāk
Negribu lai tu
Skumja paliktu
Bet asaras un skumjas aizmirstu
Tagad kopā sanākam vēl retāk
Varbūt tāpēc šodien lielāks prieks
Bērni ne vairs, mazbērni jau lēkā
Tēvam, mātei matos pavīd sniegs