Tu stāvi uz laipas no ledāja kaltas
Un lādi to dzīvi, kam negausīgs smīns,
Kam svētīta sula pa aortām palo,
Bet dvēseles vietā plūst sarūdzis vīns.
Tev gribētos bēgt, bet nezini kāpēc
Ir solis tik smags kā bezkaislīgs svins,
Tas varbūt tādēļ, ka vienīgi sāpēs
No jauna kāds mirklis ir nolēmis dzimt.
Un pieprasīt var, lai iezīmē dzīve
To stundu, kad brūces reiz aplaizīs miers,
Bet uzmanies lūdzot - nekas nav par brīvu,
Vien virtuves pelei tiek bezmaksas siers.
Ir tukšums tai rītā, kas paredzams nācis,
Un dedzina saule, ja pieglaužas klāt -
Nebēdz no dzīves, kaut esi to sācis
No tumšākās puses sev pieradināt.