Reiz laimi iezīmēšu es atspulgā aiz zvaigznes,
Kur negaiss neliesmos un nesnigs sāpīgs sniegs,
Lai vienmēr satiktos tās sirdis, kurām kādreiz
Ir laika krustcelēs lemts vienām sildīties.
Vēl prieku ierakstīšu es liedagā pie jūras,
Kur naktis iesnaužas un nemiers smiltīs stieg,
Ar rokām sadotām kā vienmēr solot mīlēt
Ar smaidu saulrietā būs sirdīm jāiemieg.
Un uzplauks varavīksnes rīts kā iekrāsojies lietus,
Un sniegbalts mākonis pār sirdīm laimi lies,
Kāds maigi pieklauvēs pie nepateiktiem vārdiem,
Tiem gaismas smaidos lūdzot pamosties.