Šī mazā taka apsnigušais mežs
Pa kuru gājām toreiz abi mēs
Man ilgi paliks atmiņā vēl acis mirdzošās
Tavs roku siltums plaukstās manējās
Piedz.
Divas
sniega pārslas traucas tieši sejā
Divas zvaigznes spilgtas debesīs vel mirdz
Divas rokas klusi savijušās dejā
Vārdi lieki ir ,bet jūtu pilna sirds
Tikai sniega pārslas krīt
Viegli pāri tās slīd
Tavās acīs es redzu mīla zied
Neļauj projām tai iet