Varen plaša mana zeme dzimtā,
Lauki, meži, saules staru plīvs.
Un es nezinu starp zemēm simtām,
Kur vēl citur cilvēks ir tik brīvs.
1. No pat Maskavas līdz tālām taigām,
Pāri klajumiem, kas zilgmē gaist,
Visur cilvēks brīvs kā valdnieks staigā,
Veras dzimtas zemes plašums skaists.
Dzīve varena un pilna līksmes
Tā kā Volga straujus viļņus veļ,
Veciem mūsu zemē dzīvot tīksme,
Jauniem visām spējām atvērts ceļš.
Piedziedājums.
2.Daudz mums pilsētu un zemju pieder,
Druvas plašās skatiem neaptvert.
Mums no vārdiem lepnākais ir — biedrs,
Mīļš un dārgs, kas visas durvis ver.
Ar šo vārdu visur rodam mājas,
Lieki jautāt, krāsains tu vai balts.
Ar šo vārdu draugi ap mums stājas,
Visās zemēs tas kā dziesma šalc.
Piedziedājums.
3.
Pāri mūsu zemei saule zvīļo,
Mūsu dienas līksmas nāk un iet,
Neprot pasaulē nekur tā mīļot,
Neprot pasaulē nekur tā smiet.
Pieri dusmās sarauksim mēs bargi,
Ja kāds dzimteni mums apdraudēs, —
Tā kā līgavu to turam dārgu
Un kā māmuļu to mīlam mēs.
Piedziedājums.
Varen plaša mana zeme dzimtā,
Lauki, meži, saules staru plīvs.
Un es nezinu starp zemēm simtām,
Kur vēl citur cilvēks ir tik brīvs.