Iet pa ceļu aiziet projām
Neatskatoties
Nezinot
kurp īsti dodas
Vai tas izdosies
Pilnas galvas sapņiem ļaudīm
Sēž uz cerībām
Neļaujot ne sev ne citiem
Dzīvot laimīgiem
Piedz.
Nostaļģijā, nostaļģijā
Iegrimst dvēsele
Pārdomājot to, ko kādreiz
Varējām mēs spēt
Nostaļģijā, nostaļģijā
Rozes vāzē vīst,
Atceroties vien cik vakar
Vēl tās skaistas bij’
Ko lai vairāk stāstu tiem
Ja neklausās neviens
Alkatībā iegrimuši
Tukšums jūsmo tos
Pārdevušies tie par grašiem
Jūtas drosmīgi
Neapjaušot to ka paši
Apzog meklēto
Piedz.
Nostaļģijā,
nostaļģijā
Iegrims dvēsele
Pārdomajot to, ko kādreiz
Varējām mēs spēt
Nostaļģijā, nostaļģijā
Rozes vāzē vīst,
Atceroties vien cik vakar
Vēl tās skaistas bij’
Diez kā būtu ja mēs spētu
Acīs lūkoties
Apskaut mīļos cieši cieši
Bailēm neļauties
Un kā putni brīvi liegi
Lidot debesīs
Sajust to cik īsti esam
Kā prot mīlēt sirds
Piedz.
Nostaļģijā,
nostaļģijā
Iegrimst dvēsele
Pārdomājot to, ko kādreiz
Varējām mēs spēt
Nostaļģijā, nostaļģijā
Rozes vāzē vīst,
Atceroties vien cik vakar
Vēl tās skaistas bij’