Ir ausis rīts, jau saule lec
Nu gluži tā kā mana sirds
Un es tai līdzi laikam sadegšu
Ja, mīļā, necelsies vēl Tu
Vai atceries, ka solīji
Man šorīt pienest kafiju
Nu, kur tā ir? Tev vēl acis ciet
Bez kafijas man neaiziet
Celies, viss dabā sen jau modies
Bet Tu vēl gribi sapņos brist
Ir zvaigznes sen jau dzisušas un mēness jau riet
Mūs gaida saulains, saulains rīts
Kā modināt? – ne šā, ne tā
Un visu nožēlos, jo kā –
Man laikam pašam jāvāra būs kafija
Ak, mana mīļā, miegainā
Kad aromāts ir tasēs liets
Un brokastu galds jau klāts
Tev pēkšņi zudis miegs, un esi smaidot klāt
Lai atklātu, ka izlikies