Ir liesma, kura manī nenodziest
Tā mani dīda, neļauj padoties
Tā rāda ceļu tur, kur gribu iet
Tā liesma manī nenodziest, liesma manī nenodziest
Kad aizveru ausis, dzirdu kaut kas manī gruzd
Tur atrunas un vājums pārtop oglēs, jo tie ir mans
aizkurs
Pašu sauli aizsniegt taisos, nepietiks, ja pastiepšos
Man jālec pretī nedomājot, vai un kā es piezemēšos
Mostos ar zemo startu kā sapnī kritis būtu
Dienā man nav gana stundu, ja neizmanto, ziedo, lūdzu
Jaunu taku sev izcērtu pats caur džungļiem pelēkiem
Tur es atradu savu dziesmu, tai melodija skan vēl ar
vien
Ir liesma, kura manī nenodziest
Tā mani dīda, neļauj padoties
Tā rāda ceļu tur, kur gribu iet
Tā liesma manī nenodziest, liesma manī nenodziest
Zinu savu galamērķi tomēr nezinu, kur attapšos
Bet pedālis ir grīdā un es bremzēt vispār netaisos, nē
Kad ēnas mani draud jau aprīt, ielenc kā maitu lijas
Tā kā signālraķeti es raidu savu melodiju
Ir liesma, kura manī nenodziest
Tā mani dīda, neļauj padoties
Tā rāda ceļu tur, kur gribu iet
Tā liesma manī nenodziest, liesma manī nenodziest
Deg liesma manī, tā nenodziest ne brīdi, neļauj padoties
Deg liesma manī, tā nenodziest ne brīdi, un dod spēku
man
Deg liesma manī