Debess tumša, mākoņaina,
Jūra vētrās dauzīta
Tā caur viļņiem, bangām cīnās
Mana dzīves laiviņa
Visur tumsa, visur briesmas,
Tikai tālu rietumos
Atspīd manā bēdu naktī
Zvaigzne viena vienīgā
Vai šī zvaigzne mani briesmās,
Mani nāvē vilina?
Jeb vai tumsā ceļu rāda
Kurp man laiva griežama?
Jeb vai viņa manīm stāsta,
Kā aiz mākoņiem vēl spīd
Laimes saule spožā, baltā,
Tu to zini, spulgacīt!