F C F
1. Kad tūkstošdeviņsimt un piektā gadā,
C F
Mēs cēlāmies pret tiem, kas valdīja,
Bb C Dm
Tad kazāki ar zobeniem un pīķiem,
Gm C F
Mums cara vārdā galvas skaldīja.
Fm Cm Fm Cm Fm
Asiņaina gaisma ausa, asiņaina riet.
F Bm F Cm Fm
Vīrus viņi cīņā sauca, asinis lai liet`.
F
Mēs sitāmies pie Vecpiebalgas, Rūjienas un Saldus,
Bb
Pie Tukuma un Aizputes, Pie kokneses un Skrundas,
F Bb C
Bet nebij` šoreiz lemts,
Gm C
Mūsu uzvaras karogs tika ņemts.
F Bb F
Māmiņ, ak māmiņ, kur tētis šonakt,
Bb C F
Ka mājās vēl pārnācis nav?
Bb F
Ak, bērniņ, ak, bērniņ, viņš mājās tik būs,
Bb F C F
Kad cīņā ar naidnieku uzvaru gūs.
2. Bet desmit gadus vēlāk viss tik` piedots,
Un sauca latvju dēli: soļos, marš!
Mums ierocis tad rokās tika iedots,
Jo iesācies bij` pirmais pasaul`s karš.
Asiņaina gaisma ausa, asiņaina riet.
Dēlus viņi cīņā sauca, asinis lai liet`.
Mēs sitāmies pie Nāves salas, Ķekavas un Doles,
Pie Tīreļpurva, Ķemeriem, pie Ikšķiles un Slokas,
Bet nebij` šoreiz lemts,
Mūsu uzvaras karogs tika ņemts.
Māmiņ, ak māmiņ, kur brālis šonakt,
Ka mājās vēl pārnācis nav?
Ak, bērniņ, ak, bērniņ, viņš mājās tik būs,
Kad cīņā ar naidnieku uzvaru gūs.
3. Un četrdesmit pirmā gadā atkal,
Mūs aicināja cīnīties par to,
Kas gadus astoņsimts mums bija atņemts,
To visu atgūšōt mēs par neko.
Asiņaina gaisma ausa, asiņaina riet.
Tautu viņu cīņā sauca, asinis lai liet`.
Mēs sitāmies pie Ļeļingradas, Volhovas un Kalugas,
Pie Ilmenes un Opočkas, pie Madonas un Juglas,
Bet nebij` šoreiz lemts,
Mūsu uzvaras karogs tika ņemts.
Māmiņ, ak māmiņ, kad beidzot būs lemts,
Pret naidniekiem uzvaru gūt?
Ak, bērniņ, ak, bērniņ, to pateikt ir grūt`
Bet kādreiz tas notiks, tik stipriem vaj`g būt.