Grēksūdze

       C 
1. Tas notik` pirms gadiem,
    G           C
Kad pieņemts tā bij`.
    F 
Kad bērni savus vecākus
          C
Vēl paklausīj`.
       F
Vienai meitenei precību
          C
Gadi bij` klāt,
Bet ko precēt
   G        C
Tā nevarēja izdomāt.

2. Ak papīn, viņa teica,
Man grūt` izšķirties,
Man Jānis un Mārtiņš
Ir iepatikušies.
To dzirdot, tēvs piesarka,
Drūms kļuva vaigs,
Viņš teica:
Mums aprunāties būtu laiks.

3. Man jāatklāj Tev, meitiņ,
Ir mazs noslēpums,
Es ceru, ka paliks tas
Tikai starp mums.
Kā runcis, kas tīksmodams
Krējumu laks,
Tā jaunībā biju uz
Meitenēm traks.

4. Kā vakara zvani
Ik vakaru zvan`,
Tā vārtiņi vērās
Ik vakaru man.
Es zinu, šis atklājums
Liksies Tev vēls,
Bet kā Jānis, tā Mārtiņš
Skaitās mans dēls.

5. Meita minēja citus
Vēl tai apkārtnē,
Tēvs teica, to nedrīkst
Un to arī nē.
Pār vaigiem driz meitenei
Asaras lij`,
Pie māmiņas steidzās 
Un visu izstāstij`.

6. Ak, meitiņ, teic` māte,
Jel neuztraucies,
Ar kuru katru vari
Tu apprecēties.
Arī es biju jauna,
Mans noslēpums labs,
Tavs tēvs, kurš to nezin,
Nemaz nav Tavs paps.