Latviešu sievietei

   C
1. Kādā Čikāgas bārā 
No pirksta tā novilka
                   G
Daugmales gredzenu nost,
     Dm              G
Mans draugs, kurš to redzēja, 
Dm      G
Apsēdās blakus,
       Dm   G      C
Lai ar viņu iepazītos.
Valbengerus dzerot, 
Tā drīz kļūva runīga,
   C7                    F
Un sauc lai rauj pagātni jods.
    G
Pēc smiekliem un prieka
Es ilgojos gadiem,
                       C
Pēc visa, ko dzīve var dot.

2. Tad ārdurvis atvērās, 
No ielas ienāca,
Likās, viņš meklē kaut ko.
Ieraugot sievieti 
Sēžam pie bāra,
Ar rokām gandrīz sagrāba to.
Pirksti kā krampji 
Un pats tā kā milzis,
Nu domāju, draugam gals klāt.
Bet vīrs sāka elsot 
Un sievietei lūgties,
Ka grūti bij` to klausīties.

C                     F
Kāpēc atstāji ģimeni, Lucy,
                               C
Un bērniņus mazus, kas māmiņu sauc.
    F 
Man jāvāra, jālāpa, jāpalīdz mācities,
                      C
Jo latviešu skolā rīt tests.
   G                   C
Es jūtos, kā no laivas izmests.
   G                   C
Es jūtos, kā no laivas izmests.

3. Man apnikās šrubīt, 
Man apnikās skrubīt,
Man apnikās kalponei būt,
Uz latviešu vakariem 
Vadājot bērnus,
Par taksīti nevēlos kļūt.
Bet tu tik pa sapulcēm 
Konventiem, sēdēm 
Ļāvi amatos ievēlēt sev`.
Tagad dari, ko vari,
Un dzīvo, kā redzi,
Bet palīdzēt nevaru tev.

Piedz.
C                             F
Nav viegli latviešu sievietei būt,
                             C
Stiprai kā Lāčplēsim jāmācās kļūt.
F                        
Drošai kā Sprīdītim, gudrai kā Muļķītim,
                   C
Čaklai kā Pelnrušķītei.
    G                  C
Jā, tādai tai vajadzēs būt.
    G
Jā, tādai tai vajadzēs būt.