G D
1. Tev stāstīts, ka tavs vecaistēvs pret turkiem karojis,
G
Pie Pļevnas dažiem jaņičāriem galvas nocirtis,
C
Viņš mājās pārnācis, medāļiem no cara apbavlots,
D D7 G
Līdz mūža beigām pagastā bijis labi ieredzēts.
2. Tu zini Pasaules karā tēvs ir bijis strēlniekos,
Viņš Tīreļpurvā nāves bailes dzinis vāciešos,
Tēvs aizkāvās līdz Maskavai un atpakaļ pie Ventas,
Tam piešķīra muižas zemi un ordeni pie lentas.
3. Tev pašam gāja grūtāki, tu tiki mobilizēts,
Un svešā uniformā kara mākslā iedresēts,
Bet Kurzemē tev laimējās, jo tiki ievainots,
Uz Vāciju ar kuģi pēdējo vēl pārvietots.
4. Tu ieceļoji Kanādā un cirti meža kokus,
Tev likās, dzīve šinī zemē nepazina jokus,
Līdz ballītē tu satikies ar meiteni no Slokas,
Tā labu saldskābmaizi cepa, un siltas bija tai rokas.
5. Jums tagad pašiem ģimene un diezgan labi klājas,
No sestdienas skolas bērni tikai piecniekus nes mājās,
Tu dziedi vīru korī un piederi Vanagiem,
Jums ezermalā māja, kura brīva no parādiem.
6. Bet kādā dienā dēls, kurš vienmēr labi runāt prot,
Tev paziņo, ka Latviju grib šogad apciemot,
Tev lodes šķemba plecā sāk tik skaudri sāpēt tad,
Šo jautājumu, cerēji, viņš neprasīs nekad.
7. Tu pūlies dēlu atrunāt, tad sāci lamāties,
Dēls kliedz: ar veciem cilvēkiem ir grūti saprasties,
Tu sauci sievu palīgā, tu velti viņu sauc,
Jo sieva tanī brīdi saldskābmaizes mīklu jauc.
8. Kad vakarā viss kluss ir beidzot mājās palicies,
Ar vodkas glāzi sievai blakus esi apgūlies,
Un pirms tu iemiedz, pārdomā, vai tiešām kļūsti vecs,
Un sirds tai brīdī vairāk sāp kā lodes skārtais plecs.