Turaidas roze

       C           Bb                  C
1. Tas notikās sen,sen pirms trīssimts gadiem,
                 Bb           C
Kad plosījās vēl poļu-zviedru karš,
    F                         C
Kur tagad tikai drupas Gaujas malā,
                   Bb              C
Tur toreiz stāvēj` staltā Turaidas pils.

                 Bb         C
Un pilī dzīvoj` meitene tik daiļa,
               Bb         C
No pārnovadiem precinieki brauc,
    F                         C
Lai gan tā no kristīta, vārdā Maija,
                  Bb        C
Par Turaidas Rozi visi viņu sauc.

Piedz.
         G              C
Turaidas Roze, Turaidas Roze,
     G              C
Bija skaistākā visā Vidzemē. 
         G              C
Turaidas Roze, Turaidas Roze,
               Bb        C
Bij` skaistākā visā Vidzemē.

2. Ap Miķeļiem tai noliktas bij` kāzas
Ar dārznieku, kas pilī strādāja.
Tie vakaros gar Gaujas malu gāja
Un sapņoja par laimi, kas tos gaid`.

Tad Maiju iekārojis bija virsnieks,
Kāds poļu karaspēka dezertier`s. 
Viņš slepus sekoja tai atklāti, gan slepus
Un zvērēja, ka tā tam piederēs.

Piedz.
Ej, paņe Maija, ej, paņe Maija,
Tu būsi moja, moja, moja, moja.
Ej, paņe Maija, ej, paņe Maija,
Viņš dziedāja krogū sēdēdams.

3. Un kādā vakarā ar viltus ziņu,
Ka mīļākais to Gūtmaņ` alā gaid`.
Pilns iekāru un ļaunprātīgu dziņu,
Viņš Maiju savās rokās sagrāba.

Man burvju lakats kaklā, Maija lūdzās,
To ievainojumu tas pasargās.
Lai pārliecinātos par burvju spēku,
Ar zobenu tai virsnieks kaklā cērt.

Piedz.
Turaidas Roze, Turaidas Roze,
Bija skaistākā visā Vidzemē.
Turaidas Roze, Turaidas Roze,
Bij` skaistākā visā Vidzemē.

4. Jau otrā rītā slepkava tiek meklēts,
Kur meža biezoknī tas paslēpies.
Lai paglābtos no sagaidāmā soda,
Viņš savā zobenssiksnā pakāries.

Bet Maija guļ zem kuplas liepas,
Tās daudzžuburi sargājot to sedz.
Ka mīlestība stiprāka reiz bij` par nāvi,
To katrs garāmgājējs tagad redz.

Piedz.
Turaidas Roze, Turaidas Roze,
Bija skaistākā visā Vidzemē.
Turaidas Roze, Turaidas Roze,
Tu biji visskaistākā visā Vidzemē.