Saimnieks Griķis

     D                A
Kāds saimnieks, vārdā Jānis Griķis
                   D
Bij` niknas sievas nagos kritis.
   G            D
Tā bieži tam pa kaklu jauc
   A           D
Un niknā balsī virsū sauc.
   G            D
Tā bieži tam pa kaklu jauc
   A           D
Un niknā balsī virsū sauc:
D                         A
Ej, tu kusties, ne stāv`, nedomā, 
               D
Tev kas nelabs padomā!

Tā pagāj` gadi piec` ar pus`,
Bet sieva plūkties nepiekus`.
Vīrs sievai teic: man apnicis!
Es labāk justos nomiris.

Viņš kraujas malā nostājās
Virs atvara, kas vārījās,
Un sievai teic`: būt vieglāk gan,
Ja striķiem rokas sasiet` man`.

Un kad tā smaidot paklausa,
Vīrš dveš: man kājas neklausa.
Viņš sievai teic`: būt vieglāk,
Ja atvarā tu iegrūst` man.

Tad sieva kalnā uzrāpās,
Un lejā nākot ieskrienās,
Bet pirms tā vīram pieskarās,
Viņš veikli sāņus palecās.
Ej, tu kusties, ne stāv`, nedomā, 
Tev kas nelabs padomā!

Ak, mīļo sieviņ, es labprāt
No slapjas nāves tevi glābt`.
Tur tiešām jāraud, nav ko smiet,
Kamdēļ man rokas sēji ciet?
Ej, tu kusties, ne stāv`, nedomā, 
Tev kas nelabs padomā!