D G D
Reiz dzīvoj` puisis pašos spēka gados,
G D
Kam patikās ar meičām apkārt skriet.
A D
Tik vienreiz` nedēļā viņš bija aizņemts,
A D
Kad vajadzēja veļu mazgāt iet.
Viņš nesa to uz vienu laundromātu,
Kas atradās tepatās kaimiņos.
Ar ziepēm sabēra to automātā
Un mierīgi tai ļāvā skaloties.
Tā sēžot vienā nodabā pie sevis
Viņš redz, ka durvis pēkšņi atvērās
Un ienāk meitene tik brīnumdaiļa,
Ka zēnam mute vaļā paverās.
Tā nebij` paņēmusi sīku naudu,
Ko veļas automātā iekšā sviest.
Zēns piesteidzās ar neapslēptu baudu,
Lai sīku naudu viņai rokā spiest.
Tā vārds pa vārdam drīz tie abi smaidīj`
Jo nemācēja ilgi liekuļot.
Tie apkampušies savu veļu gaidīj`,
Kad beigs tā automātā burbuļot.
D G D
Kopš brīža šī ir pagājuši gadi,
G A
Un zēns uz laundromātu nāk tik viens.
D
Tam mājās tagad siev, nikni radi,
G A D
Un galvu saķēris viņš žēli vaid: vai, vai vai.
D
Vai, kas par skatiem trakiem,
G
Vai, kas par maldiem rūgtiem,
D G
Vai, kas man mājās tagad gaid`.
G
Sieva ar māti rājās,
A
Parādi bankā krājās,
G A D
Pusducis bērnu gultā gaid`.
G D
Es nedziedu dziesmu ar domu,
G A G
Lai maitātu vecpuišu omu.
G D
Bet ja jūs negribiet sev sievu mājās vest,
A D
Tad jums pie ķiniesiem vajag veļu mazgāt nest.