Ak, tu mūžiņ

C F G C
C F G C

     C
Reiz jauna meiča dzīvoja, 
G                   C
Ak, tu mūžiņ, mūžiņ man'
C
Kas pastaigāties mīlēja, 
G                   C 
Ak, tu mūžiņ, mūžiņ man'
   C
Pa ceļu tā reiz staigājot, 
G                   C
Ak, tu mūžiņ, mūžiņ man'
C
Redz lielu krupi lēkājot,
G                   C 
Ak, tu mūžiņ, mūžiņ man'
   G               C
Un krupīt's pēkšņi runāt sāk, 
   F           G
Ko daži krupji labi māk 
    F            C
Ak, mīļā meitiņ, nebīsties
   G            C
Jo apburts esmu es.

   C
Man ir pieburts krupja izskats klāt,
G                   C
Ak, tu mūžiņ, mūžiņ man'
C
Jo ragana bij` sievas māt`
G                   C
Ak, tu mūžiņ, mūžiņ man'
   C
Man atpestīt` var meitiņa,
G                   C
Ak, tu mūžiņ, mūžiņ man'
    C
Kam nevainīga sirsniņa,
G                   C
Ak, tu mūžiņ, mūžiņ man'
   G               C
Un krupīt's pēkšņi raudāt sāk, 
   F           G
Ko daži krupji labi māk 
    F            C
Un meičai paliek viņa žēl,
   G            C
Tā ņem to līdz` uz mājām.

C
Kad mājas pārnes krupi tā,
G                   C
Ak, tu mūžiņ, mūžiņ man'
C
Tā ietin viņu palagā
G                   C
Ak, tu mūžiņ, mūžiņ man'
C
Un pate iekāp` gultiņā,
G                   C
Ak, tu mūžiņ, mūžiņ man'
C
Un iemieg saldā miedziņā,
G                   C
Ak, tu mūžiņ, mūžiņ man'
   G               C
No rīta tēvs aiz dusmām balts,
   F           G
Jo meičai blakus puisis stalts
    F            C
Viņš to aiz bārdas saķēra
   G            C
Un ārā izmeta.

    G                C
Bet meiča raud: mans krupītis 
   F                G
Un tēvs tam piekrīt sapīcis: 
    F               C
Kas krupis bij, tas krupis būs 
   G          C
Un krupis paliksies, 
    F               C
Kas krupis bij, tas krupis būs 
   G          C
Un krupis paliksies, 
  G              C
Visu mūžiņ, mūžiņ man'!