C G Am
Man rozi dāvāja karavīrs kāds,
F C G
Kad liepas vēl ziedēja Rīgā,
C G Am
Un gaišā roze kā dzimtenes vārds,
F G C
Man līdz bija ceļā bezgalīgā.
Un tad es jutu, kāds brīnums ir zieds,
Plūkts mūsu skaistajā Rīgā,
Kur jūlijā zeltains saules riets
Vēl spulgo torņos un bezdelīgās.
Es glabāju rozi, kad zuda viss,
Kad zuda man māte un māja.
Un tāpēc tas spožums nav izdzisis,
Ko dzimtene dvēselē krāja.
Man rozi dāvāja karavīrs jauns,
Zieds dārgs man kā Latvijas raksti.
Es glabāšu rozi - lai liktenis ļauns,
Līdz atmirdzēs Daugavas krasti.