Un manas vienīgās dienas
tiek aizmirstas rītos,
Lai naktīs tu uz mani paskatītos.
Tukšs rāmis pie sienas,
bez gleznas un kluss.
Es piederu nevienam,
Nevienam!
Vārdi sabirst glāzē pa vienam,
Stāsti, kā var atzīties sienām!
Pareizos teikumos savijas zilbes,
Sarežģīti un pārāk, ilgi.
Pietiks no atbildēm slēpties!
Smiekli liek man pazaudēties.
Sarunas izplešas minūtēs, stundās,
Tu ar mani vēl aizvien runā (vēl aizvien runā)
Ļauj salasīšu visas salauztās lauskas
Pa vienai kā mirkļus
savās plaukstās!
Tik vienkāršas domas, un pudelē vīns.
Tik vienkārši samāksloti un pats es tik vienkārši dzīvs.
Vārdi sabirst glāzē pa vienam,
Stāsti, kā var atzīties sienām!
Pareizos teikumos savijas zilbes,
Sarežģīti un pārāk, ilgi.
Pietiks no atbildēm slēpties!
Smiekli liek man pazaudēties.
Sarunas izplešas minūtēs, stundās,
Tu ar mani vēl aizvien ..
Vārdi sabirst glāzē pa vienam,
Stāsti, kā var atzīties sienām!
Pareizos teikumos savijas zilbes,
Sarežģīti un pārāk, ilgi.
Pietiks no atbildēm slēpties!
Smiekli liek man pazaudēties.
Sarunas izplešas minūtēs, stundās,
Tu ar mani vēl aizvien runā