D C D C
Tu solījies, jau kuro reizi,
Pie mana loga pieklauvēt ...
Varbūt tas tomēr nepareizi,
Ka mēdzu ilgas gaisā sēt?
Jo sapņus neklājas laist vējā.
Bet nedrīkst arī iesprostot!
Kad mitēsies tiem riņķa deja,
Man nāksies kaut ko piekārtot.
Pa plauktiem salikt naktis, dienas,
Lai ilgu maisam vaļā gals,
Kad vīles nepaliks nevienas,
Tu atnāksi, kaut ceļš būs tāls!
Piedz, F C F C
Es ieskatīšos tavās acīs,
Lai saprastu, kas bijis lieks,
Uz ceļa, kuru gadiem nācis,
Līdz nokļuvu līdz zīmei – Prieks.
Man nāksies atteikties no visa,
Ko taupīju, kas likās dārgs,
Bet kamēr sirdī nerims trīsa,
Es nepalikšu stīvs un vārgs!