Viegli

Katram sava pasaule, bet uz visiem vieni griesti
Kamēr es kā uguns degu, tu kā tēja krūzē dziesti
Un nekas nav tā, kā jābūt, tādas ir tās mīlestības
Kad ir iegūts viss, tad atkal kaut ko neparastu gribās
Kaut ko neparastu gribās

Mīlēt, ticēt un brīnīties
Zaudēt, bet nepārstāt cīnīties
Smieties, tā viegli caur asarām viegli
Un atkārtot vēlreiz
Mīlēt, ticēt un brīnīties
Zaudēt, bet nepārstāt cīnīties
Smieties viegli un glāstoši viegli, neapturami

Mēs ticam brīnumiem un meklējam vārdus, 
Vārdus vieglus kā vējš
Vieglus kā vējš

Divi vienā ezerā, viļņi mētā laivu greizi
Un mēs abi divi zinām, ka tas viss ir nepareizi
Ka tas viss ir nepareizi, bet pa vidu dzelmei pāri 
zelta tilts no mīlestības
Tāpēc vien, ka tev jau atkal kaut ko citādu, kaut ko 
neparastu gribās

Mīlēt, ticēt un brīnīties
Zaudēt, bet nepārstāt cīnīties
Smieties, tā viegli caur asarām viegli
Un atkārtot vēlreiz
Mīlēt, ticēt un brīnīties
Zaudēt, bet nepārstāt cīnīties
Smieties tā viegli caur asarām, viegli neapturami

Mēs ticam brīnumiem un meklējam vārdus, 
Vārdus vieglus kā vējš
Vieglus kā vējš