Fm           Bbm
Egle saka čiekuram:
Fm                Bbm
Dēls, nedod sevi vāveram!
Ab                    Db
Tad pēc dažiem sāpju mirkļiem, 
      Eb         Ab
Nebūs Tev vairs nākotnes.

Var jau, dēls, ar kamanām
Braukt uz spožām istabām.
Raibam jāstāv būs kā klaunam,
Pēc tam atļauts nomirt jaunam.

/Piedz.:/
    Db       Eb        Ab
Bet kurš gan mūsu mežā galvenais?
Bbm         Cm               Fm
Mēs skaidri zinām - čiekurs-egles dēls.
    Db      Eb             Ab
Bet nevis kaut kāds lācis spalvainais,
Bbm      Cm    Gm     Db
Ne rudā lapsa, pelēks vilks.

Labāk tomēr palikt mežā,
Kur tās meitenes ar zēniem
Visi rokās sadosies,
Un ap stumbru apkārt ies.

Tad Tu vēl pēc gadiem simtiem,
Varbūt pat pēc tūkstošiem,
Teiksi savam čiekuram:
Dēls, nedod sevi vāveram!



/Piedz./

..

/Piedz./
x2