kad debesis pazemē

yeah, ah, es tagad sēžu un brīnos, nesaprotu kapēc, 
tik daudz cilvēki slimo, pazūd bez vēsts,
kādam konstatēts vēzis, citam nomiris tēvs, 
cits kā mākonis izgaist kad nav vairs ko ēst, 
es zinu spēks, jā, tas daudziem trūkst, 
arī nervi kā zari lūzt, yea,
tas ir risks, nezinot, kā būs, 
kādu dienu tu smejies, citam asaras plūst, 
šobrīd dzīvot ir grūti, valstī bezdarbs un naids, 
jauni cilvēki, kas mācās un uzpīpē spaisu, 
vienam parādi krājas, citam atņēma mājas, 
un tev vēl liekas, ka tev ļoti nelabi klājas, 
nē, un saki paldies Dievam par to , ka vari dzīvot, 
tā kā tagad dzīvo tu, jo, tev ir ko ēst, tev ir mājas,
draugs, tikmēr citiem nekā no tā nav.

kad debesis pazemē, 
ej meklē līdz sameklē, 
sevī vārdus, kas pasaulē,
ļauj laimi sēt, ļauj laimi sēt.

stāvu neziņā, kas tad notiks rīt, 
vai mēs spēsim viens otru vienmēr atbalstīt, 
apkārt invalīdi, slimnīca ir pārpildīta, 
visur kur vien paskatos tur apkārt tikai ļaunums slīd,
es tagad sadzirdu balsi no ielas puses, no malas, 
tur mazai meitene salst, nav blakus mātes, 
kas pados roku un ies, tur patās bezpajumtnieks, 
kas stāv pie ķieģeļu sienas un prasa naudu, 
tā ir tā pasaule tāda, ja katrs dzīvo kā māk, 
bet tomēr jāapzinās, ka kādam sāp, 
daudz vairāk nekā tev šobrīd, kaut kādam sadot pa zobiem,
un citam prātā nāk kodiens, vajag glābt, 
šos visu nabadzīgos cilvēkus, kuri neredz gaismu,
lai arī kā gribētu,kur ir laime un prieks, lai visi dzīvotu,
nav, nav, nav.

kad debesis pazemē, 
ej meklē līdz sameklē, 
sevī vārdus, kas pasaulē,
ļauj laimi sēt, ļauj laimi sēt .

kad debesis pazemē, 
ej meklē līdz sameklē, 
sevī vārdus, kas pasaulē,
ļauj laimi sēt, ļauj laimi sēt.

kad debesis pazemē, 
ej meklē līdz sameklē, 
sevī vārdus, kas pasaulē,
ļauj laimi sēt, ļauj laimi sēt.

kad debesis pazemē, 
ej meklē līdz sameklē, 
sevī vārdus, kas pasaulē,
ļauj laimi sēt, ļauj laimi sēt.