Skatoties tevī, es skatos uz sevi,
Un nav pat neviena, ko pierunāt,
Un nav pat neviena, jo tevis nav klāt .

Aizverot tevi, es iegrimstu sevī,
Jo tu neesi šeit un nav pat tā
Visa, kam rīts ir atspulgā .

Var jau būt nav tā, ka tas sāp,
Var jau būt ir viss savādāk .

Un tad melo pats tu sev,
Tverot to, kā sen vairs nav .
Palaid prom un dodies tālāk!
Ir viss savādāk .

Klusējot aizej, pat neatskaties
Un nav pat neviena, kam pajautāt,
Tā tikai tu, un sirds mana sāp .

Aizmirsti mani, es aizmirsu tevi,
Dzīve ir īsa, man nejautā,
Piedod, ja vari, kā pasakā .

Var jau būt nav tā, ka tas sāp,
Var jau būt ir viss savādāk .

Un tad melo pats tu sev,
Tverot to kā sen vairs nav .
Palaid prom un dodies tālāk!
Ir viss savādāk .