Šveiks cietumā (no "Šveika")

Ai, [C]hollā-rī, ai, [G]hollā-rā!
Es [C]tupu [G]cietu[C]mā.
Man ir viens lustīgs [G]cietumiņš.
Ai, [C]hollā-[G]rī-ā-[C]rā!

  Ai,
  [F]hollā-rī! Ai, hollā-rī!
  Ai, [C]hollā-rā! Ai, hollā-rā!
  Ai, [F]hollā-rī! Ai, [C]hollā-rā!
  Ai, [G]hollā-rī-ā-[C]rā!

Caur restēm, mīļā, paveries,
Kā rūdās karavīrs.
No mīkstuma uz cietumu,
Ai, hollā-rī-ā-rā!

  Ai,
  hollā-rī! Ai, hollā-rī!
  Ai, hollā-rā! Ai, hollā-rā!
  Ai, hollā-rī! Ai, hollā-rā!
  Ai, hollā-rī-ā-rā!

Kam
apnīk tupēt mīkstumā,
To tikai cietums glābs.
Tur alus nav, un tādēļ tas
Nemūžam nesaskābs!

  Ai,
  hollā-rī! Ai, hollā-rī!
  Ai, hollā-rā! Ai, hollā-rā!
  Ai, hollā-rī! Ai, hollā-rā!
  Ai, hollā-rī-ā-rā!

Kas
nav, to klāt var piedomāt;
Neviens jau neaizliedz.
No domām vien, no domām vien
Mans mīkstums tapis ciets.

  Ai,
  hollā-rī! Ai, hollā-rī!
  Ai, hollā-rā! Ai, hollā-rā!
  Ai, hollā-rī! Ai, hollā-rā!
  Ai, hollā-rī-ā-rā!