Vējš atnesis dīvainas skaņas
Kā brīnumu ļaudis tās tver
Ir logi jau vērušies vaļā
Un durvis jau cilvēki ver
Vējš atnesis dīvainas skaņas
Kā jūra, kā koki, tās šalc
Kā zeme tā skan, kad to uzar,
Kā akmens, tā skan, kad tiek velts.
Vējš atnesis dīvainu smaržu
Kas smaržo kā liepa, kad zied
Vējš atnesis dīvainu skatu
Kā sauli, kad jūrā tā riet
Vējš atnesis dīvainas skaņas,
Kā jūra, kā koki, tās šalc,
Kā zeme, tās skan, kad to uzar,
Kā akmens, tās skan, kad tiek velts.
Mums jātiek tai vietā, kur mati pland vējā
Kur saule riet jūrā, kur dzintars nāk krastā
Kur liepa ir svētā
Pilsētā izredzētā
Vējš atnesis dīvainus vārdus,
Ko nerunā mute, bet sirds,
Kas pateikti paliek uz mūžu
Ko nerunā mute, bet sirds
Vējš atnesis kaut ko tik labu,
Ko mūžā vien reizi var gūt
Kurš vēja dzimtenē bijis
Tam atkal gribas tur būt.
Mums jātiek tai vietā, kur mati pland vējā
Kur saule riet jūrā, kur dzintars nāk krastā
Kur liepa ir svētā
Pilsētā izredzētā