Vēl ilgi manas lūpas Tavu vārdu čukstēs,
nakts vēsā elpa cieši mani skaus
Es Tevi nemīlēdams iemīlēju,
tā laikam arī,tomēr ,atgadās
Es būšu atbalss Tavai atnākšanai,
tik karsti juties neesmu vēl nekad
pat ja Tu projām klusēdama ietu,
es Tavā ēnā spētu paslēpties
Tu esi mana nedzimusī dziesma,
kas manās dzīslās karstā straumē plūst,
vairs nedrīkstu kā senāk sevi sodīt
un būt kā neredzīgais rīta vējš
Tavs rīta vējš..
Ir mana sāpe pārāk pāraugusi,
un tapēc Tevi vienu vēlos lūgt,
uz pusnakts deju pielijušā dārzā,
uz vienu skūpstu,kurā pateikts viss
Tu esi mana nedzimusī dziesma,
kas manās dzīslās karstā straumē plūst,
vairs nedrīkstu kā senāk sevi sodīt
un būt kā neredzīgais rīta vējš
Tavs rīta vējš..