Tā bija [C] diena kad mēs,
Laivā sēdāmies
Un pa dzīves upi laidām [G] lejā.
Nevienam nebija bail,
Straumi uzrunāt,
Arī tad kad vilni meta [C] sejā.
Mēs bijām [C] visi kā viens,
Bet tad pagrieziens,
Mūsu laivu strauji dzina [G] krastā
Sadalīja mūs mazās drumstalās, un tad,
Viss kā Holivudas filmā [C] prastā.
Dzīvojām [G] abi, labi, tik [C] labi!
Un [F] darījām vien [C] tā!
Mīlējā[G]mies agri no [C] rī[F]ta,
[C] Un vēl reizi [G] vaka[C]rā!
Dzīvojām [G] abi, labi, tik [C] labi!
Jo [F] zinājām kā [C] ir,
Straume kad [G] nes, tālāk un [C] bei[F]dzot
[C] Devītajā [G] vilnī [C] šķir.
Tā bija [C] diena, kad mēs
Aizlidojām prom
Neatstājot it neko aiz [G] sevis.
Nevienam nebija bail,
Spārnus pazaudēt,
Pārtikām no tā ko Dievs ir [C] devis.
Mēs bijām [C] putni, kas skrien,
Neatskatoties kur,
Tālu, tālu prom pēc nepa[G]rastā.
Tomēr katram sapnim ir nobeigums, un tad,
Viss kā Holivudas filmā [C] prastā.