-izsūtīto dziesma-
Vakars vēls pār zemi laižas
Latvju sētā viss jau kluss,
Nogurušie darba rūķi
Sen jau saldā miegā dus.
Te uzreiz tik savāds troksnis,
Aizmigušos iztraucē,
Motors rūc, dzird svešas balsis,
Stipri durvīs pieklauvē.
Ienāk vīri apbruņoti
Pavēl ceļā taisīties,
Zvērīgs naids tiem kvēlo sejās,
Kā lai pretim turas tiem...
Jauna māte lauztu sirdi,
Pārliecas pār šūpuli,
Karstām asrām, kvēliem skūpstiem
pamodina mīluli.
Saimnieks dodas vēl uz kūti,
Staltos bērus noglāstīt,
Sāpes plosa viņa sirdi,
Arklā nejūgšu vairs tos.
Ceļa somas gatavotas,
Nu ardievu, tēva nams,
Dzimtā zeme, iemīļotā,
Latviešiem ir jāatstāj.
Tālās zemēs, svešos ļaudīs,
Vergu gaitās viņi iet,
Tā kā lauztie puķu ziedi,
Svešās salnās viņi vīst...