Gadu trauksmei strauja vēja gaita,
Senā vasara man prātā nāk.
Klusu lūgšanu sirds viņai skaita,
Elpa raujas, acis raudāt sāk.
Senais draugs, es ilgi tevī skatos,
Pagātne no mūžu dzelmēm kāpj.
Tev jau sarma sabirusi matos,
Sirdī rēta nemitīgi sāp.
Redzu dārzus pirmo ziedu skavās,
Mežos atbalss ieskanas un rimst.
Vai tāpat vēl rasa smaržo pļavās,
Vai tāpat vēl mīlas brīnums dzimst.
Senais draugs, šalc bērzos rudens vēji,
Zelta putni loga rūtīs plok.
Vai tu manās acīs neredzēji -
Mīlā sirds pret tevi sāpēs smok.