rupja auduma kreklā
tavas neskaidrās līnijas
pieduru roku, nošalc
miesas aiz diegiem brīnās
mazi izpletņu lēcēji
aizlido mājvietu meklēt
nelaikā parautas aukliņas
ieaustas tavā kreklā
es šonakt sapņoju par tavām pēdiņām
es tevi labprāt izņemtu no tām
tu ej kā kaķis kluss kur tumsa sauc
es diemžēl nezinu kā tevi sauc
rupja auduma kreklā
tavas neskaidrās līnijas
pieduru roku, nošalc
miesas aiz diegiem brīnās, brīnās
mazi izpletņu lēcēji
aizlido mājvietu meklēt
nelaikā parautas aukliņas
ieaustas tavā kreklā
mazi izpletņu lēcēji
aizlido mājvietu meklēt
nelaikā parautas aukliņas
ieaustas tavā kreklā
es šonakt sapņoju par tavām pēdiņām
es tevi labprāt izņemtu no tām
tu ej kā kaķis kluss kur tumsa sauc
es diemžēl nezinu kā tevi sauc
ar rokām trīcošām un acīm kautrām
tu aizslīdi starp ģimnāzistēm jautrām
un iedams pārcel vienu rozā pēdiņu
pār manu mazo šīvakara bēdiņu