Man [C] dzīvē šai laimējies [G] ļoti:
Netrūkst man, par ko raudāt un [C] smiet.
Gan [F] brīnišķi mirkļi man [C] doti,
Gan [G] veiksmes ar līkumu [C] iet.
Gan [F] brīnišķi mirkļi man [C] doti,
Gan [G] veiksmes ar līkumu [C] iet.
Ja [C] kādreiz kļūst pārlieku [G] smagi,
Kad dzīve drūma un pelēka [C] šķiet,
Man [F] uzsmaida cilvēki [C] labi,
Un, [G] liekas, - pat akmeņi [C] zied.
Man [F] uzsmaida cilvēki [C] labi,
Un, [G] liekas, - pat akmeņi [C] zied.
Tā [G] dienas kā pajūgi [C] aši -
Pa [F] dažādiem [G] ceļiem prom [C] trauc,
Bet [F] kučieri [G] esam mēs [C] pa[Am]ši,
Vien [Dm] kļūdāmies [G] bieži un [C] daudz.
Vien [Dm] kļūdāmies [G] bieži un [C] daudz.
Cik [C] daudz dzīves paletē [G] krāsu,
Tās visas aicina mani un [C] sauc.
Sev [F] gribētu balto par [C] māsu,
Bet [G] likten`s tai citas klāt [C] jauc.
Sev [F] gribētu balto par [C] māsu,
Bet [G] likten`s tai citas klāt [C] jauc.
Ne [C] pēlēju trūkst man, ne [G] skauģu,
Kas manas bēdas un nelaimes [C] svin,
Un [F] gadās, ka labākie [C] draugi
Vis[G]mazāk par mani ko [C] zin.
Un [F] gadās, ka labākie [C] draugi
Vis[G]mazāk par mani ko [C] zin.
Tā [G] dienas kā pajūgi [C] aši -
Pa [F] dažādiem [G] ceļiem prom [C] trauc,
Bet [F] kučieri [G] esam mēs [C] pa[Am]ši,
Vien [Dm] kļūdāmies [G] bieži un [C] daudz.
Vien [Dm] kļūdāmies [G] bieži un [C] daudz.