Laiks piesēst uz vecā lieveņa,
Tur miers, tur klusums, tur iedvesma
Kamēr ugunskurs pēdējo ogli dedz,
Kad draugi ar Tevi vakaros smej,
No rīta tie nedaudz savādāk dzej,
Bet ne jau nemiers dvēselē no tā.
PIEDZ.
Ja atbildes nav labāk nerunā,
Tev labāk but šajā klusumā ,
Ar vienu vārdu pateiktu,
Tu tikai pazaudētu.
Man atmiņas ikdienas rutīnas maļ,
Kaut zinu, ka Tu mana mīlākā,
Man neaudz nepatīk tas viss,
Ne jau tas, kas bij noticis,
Acis pērļotas asaras ber,
Un dusmas musu laimi, laimīti maļ.