Mēness ēnā ar dīvainu seju,
Uz mežu raugos un lēni es eju,
Starp koku rindām blāvi slīd migla,
Tepat blakus guļ vilki migā.
Kad kājas Tev brikšņos sprūst,
Tad gaudas pār tumsu skaļākas klūst,
Ieklausies tajās un gaudo tām līdz,
Ja nē, kauciens skaļais paruas Tevi līdz.
Piedz.
Spied bisi pie pleca un gaisā šauj,
Ne amora bultu, bet lodi, kas kauj,
Pulvera smarža no bises stobra,
Ved mani mežā vēl un vēl.
Tur medījums liels to pikapā liec,
Caur stigu, caur dubļiem tik mājās vēl tiec,
Kamīns ir iekurts un alus tiek iedzerts,
Beidzot pār sirdi pāršalcis miers.
?