Mokoši lēni diena aiziet
Kad reiz beidzot krēsla nāks
Un kad neona jāņtārpiņi
Vakara oreolā stās
Kaut kur tālu durvis nočikst
Man tik līdzīgi ļautiņi nāk
Viņu acīs dīvains tukšums
Un vai tiešām arī manējās
Ak cik slepkavīgs šis tukšums
Soļi nāk un nāk
Manai sirdij durvis vaļā
Nav ko nosargāt