Es sēžu tavā istabā,
Tā klusums manī ielaužās.
Es tevi gaidu nokrēslā,
Kad nāksi mājās vakarā.
Es sēžu tavā istabā,
Un viss tik mīļš te izliekas.
Un visas mantas tavējās,
Gribas man saukt par savējām.
Piedz:
Ir brīdis šis,tik nemainīgs,
Es viens bez tevis noskumis.
Ir brīdis šis,tik saldsērīgs,
Es gaidu tevi,drīz glāzē tiks ieliets vīns.
Es sēžu tavā istabā,
Tā īsti pašam neticās.
Vēl nesen lēju asaras,
Un lūdzos Dievam,būt tev klāt.
Es sēžu tavā istabā,
Vai tās ir beigas sākumam?.
Varbūt kaut kur pa vidu tām,
Man gribētos tev pajautāt.
Piedz:
Ir brīdis šis,tik nemainīgs,
Es viens bez tevis noskumis.
Ir brīdis šis,tik saldsērīgs,
Es gaidu tevi,drīz glāzē tiks ieliets vīns.
Varbūt,ka man ir jāsteidzās,
Un jāmūk tālēs zilajās.
Bet redz kā dzīvē notiekās,
Es sēžu tavā istabā.
Piedz:
Ir brīdis šis,tik nemainīgs,
Es viens bez tevis noskumis.
Ir brīdis šis,tik saldsērīgs,
Es gaidu tevi,es gaidu tevi.
Piedz:
Ir brīdis šis,tik nemainīgs,
Es viens bez tevis noskumis.
Ir brīdis šis,tik saldsērīgs,
Es gaidu tevi,drīz glāzē tiks ieliets vīns.