Mēs atkal varam nonākt krustcelēs

C#m  F#m  E  Cm7 

Mēs atkal varam nonākt krustcelēs,
Aiz savas steigas punktu šaubām likt.
Es varu skriet uz Tevi, tīru, plašu sirdi
Un šajā dzīvē Tevi vairāk nesatikt.

Virs upju niedrēm kaut kas sīc un šūpojas.
Kaut kas aiz roku velk un nostāk rauj.
Mēs nejūtam, kā dienas pār mums pārliecas
Un smagumu, kas steidz, kas biedē, grauj..

   Piedz.:  Fm  C#m  Cm7  C#m
   Mēs atkal varam nonākt krustcelēs,
   Nevienu negaidot un šauboties tur iet...
   Tur paliks kāds, ko nosaukumā pārdēvēs,
   Un vārds tam visiem zināms būs – „ES PATS”

Mēs atkal basām kājām pļavu noskrienam.
Tur gaisā migla nogūlusies veltīga.
Ar pirkstu galiem ziedoņ’ rītu modinām.
Tur vēlā rasa apdullusi, zeltīta.

Mūs nepārliecina pat vēju sajaukums.
Gan trokšņainā un sabijusies dzīve.
Kaut kur vēl paliek nemīlētais pārtraukums,
Bet varbūt tā ir dzīvesprieka zīme?

   Piedz.:  Fm  C#m  Cm7  C#m
   Mēs atkal varam nonākt krustcelēs,
   Nevienu negaidot un šauboties tur iet...
   Tur paliks kāds, ko nosaukumā pārdēvēs,
   Un vārds tam visiem zināms būs – „ES PATS”      2x