Uz[C]pasaules ir katram sava[G] vieta
Un sava taciņa, pa kuru[C] iet
Ir pasakas, par kurām gauži[G] raudāt
Un pasakas, par kurām gardi smiet
Un tieši [G]tāpēc zemeslode[C] griežas
Un tieši[G] tāpēc mandarīni [C]zied
Ka mēs viens[F] otram, tā kā saules[C] esam
Kā saules, [G]kuras nekad nenoriet
Ka mēs viens[F] otram, tā kā saules[C] esam
Tās saules,[G] kuras nekad nenoriet
Uz pasaules ir katram savi vārdi
Ar kuriem baltu patiesību teikt
Ir teikumi, bez sākuma un beigām
Un dziesmas, kuras nekad nepabeigt
Kas zina to, par ko šis garais romāns
Vai tas ir sākums nepareizs vai gals
Pēc katras vasaras krīt kokiem lapas
Un kāju pirkstos tā kā suns kož sals
Bet ja neko mēs nevarētu mainīt
Mēs nomirtu no garlaicības šīs
Lai dzīvo puni mūsu viedās pierēs
Stāv ierakstīts šī rīta debesīs