Jau tā

Veras saules stars tik putekļains
Lūzis jau
kā bērns, kas pirmo reiz ir nobiedēts
Vien trausli sauc
Pat nenojaušot to, kas rītdien
sagaidīs
Un vakardienu priekus pelnos
jūrā izbārstīs..
 
Jau tā
Man ko nožēlot nav bijis
Jau tā
Vai sāpju lietus lijis
Jau tā
Vārdi izgaist putekļos.. 

Tāds savāds rīta vientuļš pieskāriens
Stindzinoši auksts
Tik rudens vējš, kas vien būs palicis
Kad tevis vairs nav
Jo zemes attālums līdz debesīm – 
Skatiens vien
Un zini, manus vārdus atceries! 
Tu nevilsies! 

Jau tā
Man ko nožēlot nav bijis
Jau tā
Vai sāpju lietus lijis
Jau tā
Vārdi izgaist putekļos.. 

Atver savu sirdi
Sauju karsto spēku
Redzēt to, kas nav
lemts
tiem,
kurus nīsti
Paņem mani projām
Prom ar atmiņām
prom... kur mazāk sāp