Tik daudz man ko teikt
Bet jēgas tam nav
Kaut sienā tu skrien
Tāpat vien
Un šķiet ne par ko
Nav jāpārdzīvo
Kaut mēdz par mums smiet
Tāpat vien
Mēs varam noticēt tam
Ka mums tikai jāmeklē
Jo ir jābūt kaut kam
No saules un no smiekliem
Un kaut kur starp planētām
Ar desmit kapeikām
Var mākoņus pirkt
Un ja vēlies varbūt laiks pat apstāsies
Un kad brīžiem kaut kas trūkst
Viss liekas tik rūgts
Ka pat sienas sāk spiest
Tāpat vien
Bet pie visa pierast var
Kaut uz pieredz rakstīts man
Ka vairs neticu nekam
Tāpat vien