Kam ziedi, mežābele

Bij’ [C] maijs un mežābeles [F] zieds tik balts,
Zem [G] tā vecs akmens sols un [C] galds.
Bij’ [C] maijs un sēdējām mēs [F] divatā
Uz [G] vecā akmens sola [C] tā.

   Kam [G] ziedi, mežābele [C] rūgtā,
   Tik balta, [F] balta tu [G] kā laime [C] un kā prieks.
   Kam [G] ziedi, mežābele [C] rūgtā,
   Kam ziedi [F] tu un [G] nobirsti kā [C] sniegs.

Iet [C] laiks, un vairs neviens te [F] neatnāk,
Pat [G] akmens apsūnot jau [C sāk.
Iet [C] laiks, un mežābele [F] maijā zied,
Un [G] vējš kā toreiz zaros [C] dzied.

   Kam [G] ziedi, mežābele [C] rūgtā,
   Tik balta, [F] balta tu [G] kā laime [C] un kā prieks.
   Kam [G] ziedi, mežābele [C] rūgtā,
   Kam ziedi [F] tu un [G] nobirsti kā [C] sniegs.