Likteņa sūtnis

Iet [Am] laiks, bet mēs paliekam tādi kā [Dm] esam,
Jo [G] citādi nespējam, negribam [Am] būt.
Starp [Am] mums ir šis dīvainais likteņa [Dm] sūtnis, 
Kas [G] ved mūs, kas ved mūs uz satikša[Am]nos. [E]

  Tējas [C] vakari svecīšu [G] gaismā 
  Mūsu dvēseles ieskandi[C]nās
  Un [Am] piere, kad piekļausies [Dm] pierei
  Tikai [G] acis gan mīlēs, gan [Am] rās.

  Tējas [C] vakari svecīšu [G] gaismā 
  Mūsu dvēseles ieskandi[C]nās
  Un [Am] piere, kad piekļausies [Dm] pierei
  Tikai [G] acis gan mīlēs, gan [Am] rās.

Jau [Am] grimst baltā miglā un dūmakā [Dm] sārtas
Un [G] mēness pār gurušo pasauli [Am] slīd.
Man [Am] trūkst tavas elpas un tavējā [Dm] glāsta
Un [G] loga, kas gaiši un cerīgi [Am] spīd. [E]

  Tējas [C] vakari svecīšu [G] gaismā 
  Mūsu dvēseles ieskandi[C]nās
  Un [Am] piere, kad piekļausies [Dm] pierei
  Tikai [G] acis gan mīlēs, gan [Am] rās.

  Tējas [C] vakari svecīšu [G] gaismā 
  Mūsu dvēseles ieskandi[C]nās
  Un [Am] piere, kad piekļausies [Dm] pierei
  Tikai [G] acis gan mīlēs, gan [Am] rās.