Dziesmiņa Par Skūpstīšanos 2

[C] Nē, nudien man atzīties ir [Dm] kauns -
[G] Visā ciemā otra tāda [C] nav.
[C] Nez kādēļ par [C7] mani meitenes [F] no[Fm]smīn,
[C] Lai gan runā – [G] es esot puisis [C] glīts.

[C] Ciemā nav nevienas meite[Dm]nes,
[G] Kuru būtu noskūpstījis [C] es.
[C] Smejas tās – man [C7] trūkstot vīra [F] dros[Fm]mes,
[C] Dejot māk, bet [G] nemāk pava[C]dīt.

  [Dm] Pajokojam - bet es nejokoju,
  [C] Nebēdz projām, bet es nejokoju,
  [Dm] Varbūt, ka mums, ka tādi puiši [C] tīk.

  [Dm] Apvaino, ja steidzies skūpstīt,
  [C] Apvaino, ja nenoskūpstī,
  [Dm] Apvaino, ja prasa to, ko [C] drīkst.

[C] Ja jau tā - bij’ jālabojas [Dm] man
[G] Un jo drīz jau citāds spriedums [C] skan.
[C] Nu tās teic - es [C7] pārāk kļuvis [F] dro[Fm]smīgs,
[C] Gribot viens vai [G] visām doties [C] līdz.
 
  [Dm] Pajokojam - bet es nejokoju,
  [C] Nebēdz projām, bet es nejokoju,
  [Dm] Varbūt, ka mums, ka tādi puiši [C] tīk.

  [Dm] Apvaino, ja steidzies skūpstīt,
  [C] Apvaino, ja nenoskūpstī,
  [Dm] Apvaino, ja prasa to, ko [C] drīkst.