Uz galda [G] glāzē stāv krizan[D]tēmas,
Un rozes sen jau vītu[G]šas.
Nenāc pie [Em] manis, nemeklē [Am] laimi,
Kas bija [D] sen, jau aizgā[G]jis.
Nenāc pie [Em] manis, nemeklē [Am] laimi,
Kas bija [D] sen, jau aizgā[G]jis.
Tas bija [G] toreiz, kad Tavas [D] acis
Vēl spēja mani valdzi[G]nāt,
Bet tagad [Em] tumšās rudeņa [Am] naktīs
Man atliek [D] tikai pasmai[G]dīt.
Bet tagad [Em] tumšās rudeņa [Am] naktīs
Man atliek [D] tikai pasmai[G]dīt.
Kas pirmā [G] atnāks, tai piede[D]rēšu,
Ar krizantēmām rotā[G]šu.
Un smaidī[Em]dami mēs grēkā [Am] grimsim
Kā ievas [D] ziediņš atva[G]rā.
Un smaidī[Em]dami mēs grēkā [Am] grimsim
Kā ievas [D] ziediņš atva[G]rā.
No rīta [G] svešos ļaudīs [D] ejot,
Mums skats būs tīrs un nevai[G]nīgs.
Tik krizan[Em]tēmas uz galda [Am] glāzē.
Bet tās jau [D] muļķes nesa[G]prot...
Tik krizan[Em]tēmas uz galda [Am] glāzē.
Bet tās jau [D] muļķes nesa[G]prot...