Tā rūca dūca taurēja

Reiz tālu tālu pagātnē
Kad biju puisēns mazs
Mans tētis mājās pārnāca
Un man to atnesa

Kā brīnums likās esam tā
Tik jauka dīvaina
Man acumirklī patika
Šī rotaļlietiņa

Piedz.    
            Jo tā rūca dūca taurēja
            Un apkārt braukāja
            Bet kas tā ir to nezinu
            Un pateikt nevaru

            Jo tā rūca dūca taurēja
            Un apkārt braukāja
            Bet kas tā ir to nezinu
            Un pateikt nevaru

No sākuma pa labi tā
Tik ātri aizbrauca
Un pirms es spēju apdomāt
Jau kaut kur pazuda

Man asaras acīs saskrēja
Bet tētis smējās vien
Jo tiešām drīz no pagaldes
Tā atgriezās nu dien

Piedz.
            Tā rūca dūca taurēja
            Un apkārt braukāja
            Bet kas tā ir to nezinu
            Un pateikt nevaru

            Jo tā rūca dūca taurēja
            Un apkārt braukāja
            Bet kas tā ir to nezinu
            Un pateikt nevaru

Kad pirmo reiz to satvēru
Man pārsteigums bij liels
Tai sānos tā kā odziņas
Bij divas podziņas 

Es piespied vienu
Un tad otru, sakratīju to
Un kad uz grīdas noliku
Tā darīja visko

Piedz.
            Tā rūca dūca taurēja
            Un apkārt braukāja
            Bet kas tā ir to nezinu
            Un pateikt nevaru

            Tā rūca dūca taurēja
            Un apkārt braukāja
            Bet kas tā ir to nezinu
            Un pateikt nevaru

Nu gadi pagājuši jau
Man pašam ir mazs zēns
Un vakar viņam iedevu
Šo rotaļlietiņu

Ar prieka pilnām acīm tad
Uz to viņš skatījās 
Neapnicis, nenoguris 
Stundām spēlējās

Piedz.    
            Jo tā rūca dūca taurēja
            Un apkārt braukāja
            Bet kas tā ir to nezinu
            Un pateikt nevaru

            Jo tā rūca dūca taurēja
            Un apkārt braukāja
            Bet kas tā ir to nezinu
            Un pateikt nevaru