C
Pēdējam šakālim aizā
Am
un pēdējam kovārnim gaisā -
F
katram savs kliedziens
Dm
no dzimšanas līdzi ir dots,
C
tu man reiz atdevi
Am
savu visskaistāko dziesmu,
F
aizliegtā balss,
Dm G
man tavs klusums ir svētāks par to.
Am
Es tev reiz atdevu
F
manu visskaistāko dziesmu,
Am
tāpēc ka citam nevienam
F G
tā domāta nav,
C
dziesmiņu manu vēl tagad
Am
es redzu tev acīs,
F
un tev nav bijušas
C
skaistākas acis nekad.
Dziesmiņu manu vēl tagad
es redzu tev acīs,
tīra kā zvaigzne pie debesīm
ziemā tā mirdz,
pazūd kā šakāļi bailes
no dvēseles ellēm,
paliek un nebaidās vienīgi
ticoša sirds.