/G Putekļos zābaki, / D dilušas džīnas / C šodien apstājies /G laiks./
/Am Pāris taisnības /C galvā - tās mani/ G sargā. /
Garšīgākais šajā pasaulē - alus, saldākais miegs - kad tu biji blakus.
Visvairāk man riebjas rakties atmiņās - tās sāpīgi grauž.
/G Bet pati/Am svētākā taisnība /C būs, ka esmu mīlējis/G tevi vien,/
Un sārtās/Am rozes, kas novīta/C mājās bija domātas/G tev…/
Bet pati svētākā taisnība būs, ka esmu mīlējis tevi vien,
Un sārtās rozes, kas novīta mājās bija domātas tev…
Vēl paliek sāpju asaras - lai tās pērlēs pārvēršas,
Atceros to dienu, kad tās dāvāju pēdējoreiz.
Cik traki, ja pavisam jauns un pasaulē jau svaidīts,
Cik labi atkal mājās, kurās vienmēr esi gaidīts,
Un ja vēl sirds, kas tevi mīl - tad viss ir ok.
Bet pati svētākā taisnība būs, ka esmu mīlējis tevi vien,
Un sārtās rozes, kas novīta mājās bija domātas tev.
Bet pati lielākā muļķība būs, ka esmu mīlējis tevi vien,
Un sārtās rozes, kas novīta mājās bija domātas tev.
Arvien, arvien, arvien -
Un sārtās rozes, kas novīta mājās, bija domātas tev…