D                G      A     D
Pa miega laukiem ziemas naktī bālā
                G     A
No dievnama mēs reizi nācām, māt,
                    G   A    D
Ak, cik tas sen jau pagājībā tālā,
           A                    D
Cik prātam grūt’ tur atkal aizdomāt

Kad noguru, tu mani klēpī nesi
Un vērodams, kā zvaigznes gaisos mirdz,
Es domāju - cik mīļa tu man esi.
Cik labi man pie tavas siltās sirds.

Bet pēkšņi caur zvaigžņu zvīļo viļņu
Kāds savāds tēls pie manis liecās klāt.
Es nāves bailēs acis aizdarīju
Un trīcot dvesu – sargā mani, māt!

Bet miega laukos ziemas naktī bālā
Tu stāvēji kā sargs ap mani, māt,
Ak, cik tas sen jau pagājībā tālā,
Cik tagad grūt’ tur atkal aizdomāt.

Ak, cik tas sen jau pagājībā tālā,
Cik tagad grūt’ tur atkal aizdomāt.
Dziesmu pievienoja: Aija